Ikvienam, kurš strādā ar sūkņiem, ir jāspēj nolasīt sūkņa raksturlīkni,  jo tas atvieglo piemērota sūkņa izvēli  konkrētai hidrauliskajai sistēmai.  

Šajā modulī mēs parādīsim, kā nolasīt sūkņa raksturlīkni.  Sāksim!

Vispirms, lai saprastu sūkņa raksturlīkni,  jums jāpārzina sistēmas raksturlielumi.  

Sistēmas raksturlielumi parāda, kādi ir spiediena zudumi sistēmā,  balstoties uz plūsmas funkcijām.  

Tajā punktā, kurā krustojas  sistēmas raksturlielumi un sūkņa veiktspēja,  jūs esat atradis konkrētu ražīguma punktu.  

Ņemiet par piemēru šo konkrēto Grundfos sūkņa veiktspējas līkni.  

Ja jūsu sistēmai nepieciešamais plūsmas ātrums ir 140 m³/h,  un sūkņa spiedienaugstums ir 6,3 metri,  veiktspējas līkne parāda, ka šis konkrētais sūknis  ir lieliski piemērots šīm prasībām.  

Runājot tehniskos terminos, tas arī atbildīs sistēmas prasībām jebkurā citā  plūsmas ātruma un sūkņa spiedienaugstuma krustpunktā, kas atrodas zem līknes.  

Tomēr pārāk lieli un pārāk mazi sūkņa parametri  var ietekmēt tā veiktspēju, tāpēc ir nepieciešams  tāds sūknis, kas atrodas pēc iespējas tuvāk ražīguma punktam.  

Tagad aplūkosim dažas no zināmākajām sūkņu līknēm, proti:  

-        QH līkne  

-        ŋ līkne  

-        P2 līkne  

-        NPSH līkne  

Kopā šīs četras līknes  sniedz labu pārskatu par konkrētā sūkņa veiktspēju,  tāpēc mēs iesakām tās iekļaut vienā tehnisko datu lapā.

QH līknē, kas mēra plūsmu un spiedienaugstumu,  var redzēt, ka zemas plūsmas gadījumā veidojas liels spiedienaugstums  un augsta plūsma rada zemu spiedienaugstumu.  

Kad esat noteicis jūsu lietojumam nepieciešamās prasības,  plūsmas (Q) un spiedienaugstuma (H) radītāji jums palīdzēs  noteikt kopējo sūkņa izmēru.  Šajā piemērā jūs varat redzēt, ka  71 m³/h liela plūsma ir vienāda ar 42 m spiedienaugstumu.  

ŋ līkne raksturo sūkņa efektivitāti.  Kopējā efektivitāte ir attiecība starp hidraulisko jaudu un jaudas padevi.  Šajā efektivitātes līknē var redzēt tikai sūkņa darbības līknes,  kā arī pilnas iekārtas darbības līkni.  

Ņemiet vērā, ka sūkņa efektivitāte vienmēr būs zemāka par 100%,  jo jaudas padeve vienmēr būs lielāka par hidraulisko jaudu;  tas ir saistīts ar jaudas zudumiem motorā un citās sūkņa detaļās.  

Šī ir arī iemesls, kādēļ visas ierīces efektivitāte  ir zemāka par atsevišķa sūkņa efektivitāti.  Kā nākamo aplūkosim P2 līkni,  kas mēra attiecību starp sūkņa enerģijas patēriņu un plūsmu.  

Sūkņa enerģijas patēriņš nosaka, kāds būs izmērs tām elektroietaisēm,  kas nodrošinās sūkņa jaudu.  Enerģijas patēriņš ir atkarīgs arī no šķidruma blīvuma.  

Ja šķidruma blīvums ir lielāks nekā, piemēram, ūdens blīvums,  atbilstoši ir jāizmanto motors ar lielāku jaudu.  

Kā redzams šajā grafikā, P2 vērtība palielinās, ja palielinās plūsma.  Visbeidzot, aplūkosim iesūkšanas ģeometrisko augstumu  jeb NPSH līkni.  

Tā kā NPSH tiek mērīts metros, nevis kilovatos,  nav jāņem vērā dažādu šķidrumu blīvums.  NSPH raksturo nosacījumus, pie kādiem rodas kavitācijas bojājumi.  

Un šajā ziņā NSPH līkne ir ļoti noderīga.  Lai noteiktu, vai sūknis var droši darboties sistēmā,  ir jāzina, kāds ir augstākās plūsmas un temperatūras NPSH  sūkņa darbības diapazonā.  

Ieteicamā minimālā drošības rezerve ir 0,5 m, taču atkarībā no  uzstādīšanas prasībām var būt nepieciešama arī lielāka drošības rezerve.  

Tāpat sūkņa konstrukcija var ietekmēt sūkņa veiktspējas līkni.  Ir gan plakanas, gan stāvas sūkņa līknes.  

Līkne ir plakana, ja sūkņa spiedienaugstumā  ir nelielas izmaiņas, kas, kā redzams šeit, rada lielas izmaiņas plūsmā.  

Turpretī līkne ir stāva, ja ir nelielas izmaiņas  gan sūkņa spiedienaugstumā, gan plūsmā, kā redzams šeit.  

Tas arī viss mūsu modulī par to, kā lasīt sūkņa raksturlīknes.  Ceram, ka jums tas patika!