Gadījums
Viegla piekļuve drošam, cenas ziņā pieejamam ūdenim maina dzīvi Ugandas ciematos
It is my dream to make the entire district have such water systems, so that we can declare it safe in terms of water supply.
Ugandas zvejnieku ciematos pie Viktorijas ezera nebija viegli piekļūt drošam ūdenim. Ezeru ir piesārņojuši rūpnieciskie atkritumi, un, ja ūdeni norij, tas izraisa nopietnas vai pat nāvējošas slimības. 2015. gadā Islandes valdība finansēja četru gadu ūdens, sanitāro pakalpojumu un higiēnas (WASH) projektu, lai palīdzētu šai teritorijai.
Islande sadarbojās ar vietējo Buikves apgabala valdību, NVO “Ūdens misija Ugandā” un GRUNDFOS, risinājumu nodrošinātāju. Lai īstenotu daļu projekta, komanda sagatavoja urbumus droša gruntsūdens ieguvei un 39 ciemotos, kuros dzīvo aptuveni 45 tūkstoši cilvēku, uzstādīja cauruļvadu sistēmas ar GRUNDFOS AQtap ūdens ATM iekārtām, kuru energoapgādi nodrošina saules enerģija. Pateicoties šiem kopīgajiem centieniem, pēc gandrīz diviem gadiem ar ūdeni saistīto slimību skaits pastāvīgi sarūk.
Bugobas ciematā laika periodā no 2017. līdz 2019. gadam caurejas gadījumu skaits visās vecuma grupās ir samazinājies par 45%. Bērniem līdz 5 gadu vecumam šis rādītājs ir samazinājies pat par 65%. Pie tam ciematu ūdens nodrošināšanas komitejas pārņem ūdens sistēmu darbību. Maksājumi par ūdeni ir paredzēti ekspluatācijai un tehniskajai apkopei, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, ilgtermiņa darbību.
Situācija
Bugobas ciemats (apm. 10 000 iedzīvotāju) atrodas ielejā Buikves apgabala kalnos virs Viktorijas ezera Ugandā. No Jinjas pilsētas līdz Bugobai ar automašīnu jābrauc aptuveni stunda pa sarkanu zemi un iepriekšējo gadu cukurniedru un maniokas laukiem. Ezers atrodas gara, slīpa kalna nogāzē – apmēram pusstundas gājiena attālumā no ciemata.
Kad Annete Kasukja ieradās Bugobā, lai apprecētos ar zvejnieku, viņa kļuva par vienu no daudzām sievietēm un meitenēm, kas devās lejup pa kalna nogāzes ceļu, lai piepildītu ar ūdeni 20 litru kannas. Tad tās vajadzēja stiept atpakaļ uz mājām, lai ūdeni izmantotu ēdiena gatavošanai un mazgāšanai.
“Sākumā mēs domājām, ka ūdens ir labs, jo mēs to lietojām,” stāsta Annete Kasukja. “Kad saslimām, domājām, ka varbūt vainīgi ir odi. Kopienā cilvēki vienmēr bija slimi. Mans kaimiņš nomira no bilharcijas. Viņa vēders bija uzpūties. Mēs nezinājām, ka mūs ietekmēja tieši ezera ūdens.”
“We invested a lot in medical treatment for our kids and even ourselves when we got sick,” says Annet Kasukya, a villager in Bugoba of the time before the Grundfos Lifelink water systems. “We could not save any money that could help us in our daily lives.”
Viņas vecākajai meitai Hanifai, kurai tagad ir seši gadi, bija smaga caureja. “Mēs iztērējām daudz naudas, lai mēģinātu uzlabot viņas stāvokli,” stāsta Annete. “Viņa zaudēja daudz šķidruma. Dehidratācijas dēļ viņa gandrīz zaudēja dzīvību.”
Daži ciema iedzīvotāji domāja, ka tad, ja ūdens tiks ņemts no dziļākas vietas ezerā, tas būs tīrāks. Tas bija īpaši bīstami, jo draudēja noslīkšana vai krokodili. “Ezera ūdenss nemaz nebija labs,” viņa saka.
Bija arī aka, taču tad vajadzēja iet divas trīs stundas pa ceļu pretējā virzienā, un ūdens tajā nebija pavisam drošs. Cita alternatīva bija ūdens pirkšana no vietējiem ūdens pārdevējiem. Viņi ciematā pārdeva 20 litru ūdens kannu par 500 Ugandas šiliņiem (USD 0,15).
“Tas bija dārgi. Mēs to nevarējām atļauties,” viņa saka. “Mēs daudz maksājām par bērnu un arī savu ārstēšanu, kad slimojām. Mēs nevarējām ietaupīt naudu, kas varētu palīdzēt mūsu ikdienas dzīvē.”
Bugoba villager Annet Kasukya uses her WaterCard (topped up with water credits) to buy 20 litres of water at a Grundfos AQtap water ATM.
“Kādreiz ezers bija labs ūdens avots, taču laika gaitā rūpniecības attīstība un iedzīvotāju skaita pieaugums radīja piesārņojumu,” skaidro Buikves rajona priekšsēdētājs Kigongo Matiass. “Ezermalas kopienas sāka pieredzēt arvien vairāk ūdens izraisītu slimību, bērnu nāves gadījumus, lielus rēķinus par medicīnas pakalpojumiem un produktīva darba laika samazināšanos. Ar to sākās negatīva nabadzības spirāle un palēninājās bērnu pieaugums. Tas nebija vēlams nedz atsevišķām mājsaimniecībām, nedz rajona vadībai.”
Apgabalā nebija nevienas NVO, un jaunizveidotajam Buikves rajonam nebija līdzekļu urbumu izveidošanai un ūdens shēmu sagatavošanai.
“The water system is working,” says Kigongo Mathias, District Chairman of Buikwe, Uganda. He says the new water supply system with Grundfos AQtap water ATMs have brought a sustainable, fresh water supply to fishing villages like Bugoba. Waterborne diseases are falling steadily.
Iesaistās Islande
2015. gadā Islandes vēstniecība, kas atrodas Ugandas galvaspilsētā Kampalā, pēc rajona vadības lūguma sāka pētīt vajadzības ūdens, sanitāro pakalpojumu un higiēnas (WASH) programmas sākšanai Buikvē.
Moriss Sebisubi, vēstniecības vecākais programmu vadītājs, identificēja 39 izveidotus ciematus gar krasta līniju. Pēc tam konsultanti novērtēja teritoriju. “Lielākā viņu atklātā problēma bija tīra, droša ūdens trūkums,” viņš saka. “Otrkārt, nebija sanitārtehnisko iekārtu. Visur bija defekācija atklātās vietās. Kopienas patiešām bija sliktā stāvoklī.”
Maurice Ssebisubi, Senior Programme Officer at the Iceland embassy in Uganda.
Islandes komanda sāka pētīt dažādas iespējas tirgū attiecībā uz ūdens sistēmām. “Mēs vēlējāmies kaut ko tādu, kas patiešām varētu sniegt vērtību par naudu, vienlaikus nodrošinot sūkņus, kuri palīdzētu cilvēkus nepārtraukti apgādāt ar ūdeni, kas ir kopienas asinis.”
Komanda apmeklēja vairākas atšķirīgas tīklam nepievienotas ūdensapgādes sistēmas Ugandas laukos. Katrā vietā bija savas problēmas – līdzīgi kā lietojot skaidras naudas darījumus. “Lai kurš saņem naudu, tā vienkārši pazūd. Un tad, ja sūknis uz nedēļu sabojājas, kāds vienkārši nāk un to paņem,” viņš stāsta.
Citos projektos ūdens plūst sešus mēnešus, bet pēc tam krāns iekalst. Viena sistēma ziemeļu ciematos izmantoja sabiedrības pārvaldības modeli, bet iedzīvotāji cīnījās ar ieņēmumu pārvaldību. “Mēs negribējām pieļaut tādas pašas kļūdas,” viņš saka.
Risinājums: GRUNDFOS ūdens sistēma Lifelink
Viss mainījās, kad Maurices komanda apmeklēja netālu no Buikves esošo Kikondo AQtap “ūdens ATM”, kam energoapgādi nodrošina saules enerģija. “Mēs apskatījām žurnālus un redzējām, ka iekārta darbojas apmēram trīs gadus. Ikreiz, kad tur atgriezāmies, mēs redzējām, ka ūdens plūst.”
NVO “Ūdens misija Ugandā” bija ieviesusi Lifelink risinājumu ar ūdens ATM iekārtām Kikondo. Islandes pārstāvji konsultējās ar NVO un secināja, ka labākais risinājums būtu savienot jaunās ūdens shēmas ar automatizētu ūdens kioska risinājumu, kas piedāvā priekšapmaksu, piemēram, GRUNDFOS AQtap risinājumu.
Villagers fill jerrycans at one of the Grundfos AQtaps in Bugoba village.
Islandes valdība jau bija noteikusi nepieciešamību iekasēt nelielus maksājumus par ūdeni, lai nodrošinātu līdzekļus ūdens sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai. GRUNDFOS AQtap ūdens ATM iekārta to piedāvāja ar savu WaterCard balstītu priekšapmaksu un tiešsaistes ūdens pārvaldības sistēmu.
Tā Islande piedāvāja USD 6,7 miljonus 4 gadu programmai WASH, kas noslēgsies 2019. gadā. Līdzekļi ietvēra 24 urbumus 39 ciematos, kuros dzīvo apmēram 45 000 cilvēku; ar saules enerģiju darbināmos iegremdējamos GRUNDFOS sūkņus SP, saules invertorus RSI un 107 ar saules enerģiju darbināmās AQtap iekārtas ciematos. Bugoba bija viens no ciematiem. Tas ieguva trīs AQtap iekārtas 2017. gadā.
Programma WASH nodrošināja arī sanitārtehniskās iekārtas, lietusūdens savākšanas shēmas, apmācību un daudz ko citu.
2020. gadā Buikves rajona pašvaldība pilnībā iegūs sistēmas īpašumtiesības. “Kopienām pašām jāspēj vadīt sistēmas,” saka Islandes vēstniece Ugandā Unnura Orradotira Ramete. “Tā ir zemu izmaksu sistēma, kurai lielākā vai mazākā mērā nav vajadzīga tehniskā apkope.”
“We are contributing to better health, better education,” says Unnur Orradóttir Ramette, Ambassador of Iceland in Uganda, and partner in the WASH project using Grundfos Lifelink water systems.
Kā tas funkcionē
Pirmkārt, kopiena regulāri veic urbuma ūdens pārbaudi, lai pārliecinātos, ka tas ir drošs. Pēc hlorēšanas drošais ūdens tiek iesūknēts tvertnēs, izmantojot saules enerģiju. Pēc tam gravitācija sadala ūdeni pa caurulēm uz GRUNDFOS AQtap ūdens ATM iekārtām. AQtap iekārtas ir izvietotas ciematu centrālajā daļā.
Ciemata iedzīvotāji var savākt drošu ūdeni savām mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem ūdens punktos jebkurā dienas vai nakts laikā, izmantojot iepriekšapmaksātas Ūdens kartes. 20 litri ūdens maksā 100 šiliņus – tas ir ekvivalents USD 0,03 /20 l.
“Mēs vēlējāmies bezskaidras naudas risinājumu, kas nodrošinātu pārskatāmību visas sistēmas darbībā,” saka Unnura Orradotira Ramete.
Dati par darījumiem un darbībām, kā arī sūkņu ekspluatācijas dati tiek apstrādāti un publicēti tiešsaistē. “Naudu AQtap sistēmā var ļoti viegli pārskaitīt, salīdzinot ar citiem risinājumiem, ko esmu redzējis,” saka Moriss Sebisubi. “Un, otrkārt, viss tiek pārvaldīts tiešsaistē. Problēmu noteikšanu var veikt tiešsaistē. Mums nevienam nav jāzvana.”
“Ūdens misija Ugandā” valsts direktors Toms Kisubi norāda, ka sistēmas finanšu pārvaldība palielina projekta sociālo ilgtspēju. “Mums ir bezskaidras naudas darījums. Pat runājot, cilvēki var saņemt kredītu savās ūdens kartēs. Cilvēkiem nav jābūt skaidrai naudai. Tas palielina pārskatatbildību. Tas palielina finanšu pārvaldību un galu galā arī visas sistēmas ilgtspēju.”
Bugoba villagers at one of three Grundfos AQtap water ATMs.
Moriss Sebisubi piebilst: “Visa nauda tiek centralizēti pārvaldīta rajonā, bet cilvēkiem ir ūdens kartes (WaterCards). Šeit mums ir rajona amatpersona ar kontu, kurā nauda tiek ieskaitīta. Ikviens to var redzēt. Tas viss ir novirzīts vienai personai. Izmantojot iepriekšējās sistēmas, tā tika novirzīta dažādām komitejām un finanšu rīkotājiem, un galarezultāts bija tāds, ka viss vienkārši sabruka. Ar AQtap izsekojamība patiešām ir uzlabota.”
Viņš saka, ka otrs AQtap ūdens ATM iekārtas lielais ieguvums ir tās izturība. “Tās ir izturējušas trīs gadu pārbaudi šajās kopienās,” viņš saka. “Mums nav bijušas nekādas problēmas. Es vienmēr cilvēkiem saku: “Tās ir ūdens iPhones.””
Droša ūdens iznākums
Bugobas ciematā, kur AQtap iekārtas darbojas vairāk nekā divus gadus, ciemata iedzīvotāja Annete Kasukja saka, ka visur var redzēt atšķirību, lai kur skatītos. “Ciemats ir tik tīrs. Un mēs vairs neredzam slimus cilvēkus, kuri vemj vai kuriem ir caureja. Cilvēki ir uzzinājuši, kā būt tīriem. Un uzturēt tīrību,” viņa saka.
“Situācija ir ļoti mainījusies, jo tagad mums ir svaigs ūdens,” viņa turpina. “Ūdens ir pieejams. Jūs varat to iegūt neatkarīgi no tā, vai ir nakts, rīts vai pusdienlaiks. Es varu atļauties 100 šiliņus. Es varu iegādāties 20 litrus. Tas nav tik dārgi.”
Viņa piebilst, ka tagad viņas ģimene var ietaupīt naudu par medikamentiem un ārstu apmeklējumiem, un viņas bērni var apmeklēt skolu. Kā stāsta Bugobas vietējie skolotāji, bērnu skaits, kas mācās skolā, ir gandrīz divkāršojies pēc tam, kad ciemata iedzīvotāji ir ieguvuši piekļuvi drošam ūdenim un sanitārtehniskajām iekārtām.
Saskaņā ar vēstniecības provizoriskajiem datiem, tikai pēc viena gada – 2018. gadā – visā Buikves rajonā ar ūdeni saistīto slimību skaits samazinājās par 7%. Rajonam vēl nav pieejami WASH programmas 2019. gada dati par visiem zvejnieku ciematiem. Bet Bugobas ciematā laika periodā no 2017. līdz 2019. gadam caurejas gadījumu skaits visās vecuma grupās ir samazinājies par 45%. Bērniem līdz 5 gadu vecumam šis rādītājs ir samazinājies pat par 65%.
Kamēr Islandes vēstniecība veiks pilnīgu projekta novērtējumu, sākotnējie dati liecina, ka drošas ūdens pieejamības nodrošināšana rajonā ir pieaugusi līdz aptuveni 90% iedzīvotāju, saka Moriss Sebisubi. “Mērķis ir pilnībā izskaust ar caureju saistītas slimības ciematos līdz 2019. gada beigām,” viņš saka.
As the rate of waterborne disease falls in Bugoba, more local children are able to attend school and receive a better education. Here, a science class looks for insects in a field behind their school.
Ilgtspējīga sistēma
Rajona priekšsēdētājs Kigongo Matiass saka, ka savos braucienos pa ciematiem viņš daudz laika pavadījis, apmeklējot slimos iedzīvotājus. Tagad tas ir mainījies. Viņu ir pārsteigušas jaunākās ziņas no vietējās slimnīcas.
“Viņiem nav daudz darba! Un, raugoties uz zāļu krājumiem, patēriņš ir krietni samazinājies. Tas vadībai ietaupa daudz naudas,” viņš norāda.
“Mans sapnis ir iegūt vairāk naudas,” viņš piebilst. “Lai visā rajonā būtu šādas sistēmas un mēs varētu paziņot, ka šis rajons ir ļoti drošs ūdensapgādes ziņā.”
Vēstniece Unnura Orradotira Ramete atzīst, ka ilgtspējīgais mērogs pārsniedz šo WASH projektu. “Mēs sekmējam labāku veselību un labāku izglītību,” saka vēstniece. “Mēs veicinām daudzu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, tostarp ilgtspējīgas attīstības 6. mērķi par drošu un pieejamu dzeramo ūdeni.”
“Mēs vēlamies spēt nodrošināt cenas ziņā pieejamu un drošu ūdeni simtiem miljonu cilvēku uz šīs Zemes,” viņa saka. “Lai sasniegtu šo mērķi, ir nepieciešami visu pūliņi. Mēs esam atraduši risinājumu, kas, šķiet, darbojas ļoti labi.”